Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Visus varu apsveikt. Latvijā ar tiesas lēmumu tagad legalizēts piespiedu darbs! Arī tad, ja maksātnespējas procesi nes administratoriem dziļus mīnusus un process pat jāfinansē arī no privātajiem naudas līdzekļiem, tomēr darbs ir jāpilda. Pie reizes tiesa tagad nospļaujas uz administratora/advokāta profesionālām darbības garantijām un atklāti ignorē Satversmes tiesas 21.12.2015. paustās atziņas. Kur nu vēl tālāk? Tiesnešiem derētu pavērtēt kolēģes tiesisko izpratni!

LĒMUMS Rīgā 2018.gada 16.jūlijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnese D.Kantsone

rakstveida procesā izskatīja maksātnespējīgās SIA “LUK” maksātnespējas procesa administratora Erlcnda Baļķena pieteikumu par atkāpšanos no administratora pienākumu pildīšanas.

Aprakstošā daļa

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 7.jūnija spriedumu pasludināts SIA “LUK" maksātnespējas process un par administratoru iecelts sertificēts administrators Erlends Baļķens.

Maksātnespējas administrators Erlends Baļķens 2018.gada 28.jūnijā tiesā iesniedzis pieteikumu par administratora atkāpšanos no administratora pienākumu pildīšanas maksātnespējīgās SIA “LUK” maksātnespējas procesā.

Pieteikumā norādīts, ka SIA “LUK” nav mantas, lai segtu administrēšanas izmaksas, līdz ar to visas izmaksas būtu finansējamas no Maksātnespējas administrācijā iemaksātā depozīta divu minimālo mēnešalgu apmērā jeb 860 EUR. No minētā depozīta būtu jāsedz vismaz šādas zināmas izmaksas: arhīva izziņa ap 300 EUR apmērā; administratora Erienda Baļķena atlīdzība divu minimālo mēnešalgu apmērā ar PVN, kopā 1040,60 EUR; SIA “LUK” dokumentu glabāšanas izdevumi administratora telpās 10 gadus 600 EUR. Līdz ar to kopējās minimālās izmaksas SIA “LUK” maksātnespējas procesā veidos vismaz 1940,60 EUR. Tādējādi, tikai sedzot glabāšanas izmaksas un arhīva izziņas, administratoram Erlendam Baļķenam ir papildus jāpiemaksā vēl 40 EUR no saviem privātajiem naudas līdzekļiem, lai procesu veiksmīgi novadītu.

To pašu nosaka arī Satversmes 107.pants. No iepriekš izklāstītā redzams, ka pirmšķietami administratoram viņa pienākumi ir jāveic bez maksas, kas administratora ieskatā ir pretrunā ar Satversmes 107.pantu un Maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu profesionālās ētikas kodeksa 2.7. un 2.17.punktu, kas noteic tiesības uz atlīdzību un pienākumu saprātīgi novērtēt apstākļus, kas var ietekmēt objektivitāti un neatkarību.

Administrators norāda, ka 2016.gadā viņa ienākumu apmērs no maksātnespējas procesa administrēšanas veidoja 1891,19 EUR jeb mēnesī 157,60 EUR, bet 2017.gadā 1966,04 EUR jeb mēnesī 163,84 EUR. Līdz ar to viņš kā maksātnespējas procesa administrators ar saviem maksātnespējas administratora ienākumiem stabili kvalificējas maznodrošinātā statusam un tikai nedaudz pietrūkst līdz trūcīgo statusam.

Administrators uzskata, ka pie šāda ienākuma apmēra nebūtu saprātīgi uzņemties SIA “LUK" maksātnespējas procesa administrēšanu, jo tas tikai pasliktinās administratora neatkarību, tai skaitā finansiālu neatkarību, tad viņa atkāpšanās no šī procesa ir ne tikai objektīva, bet pat obligāta. Turklāt par savu pienākumu nepienācīgu pildīšanu, neatkarīgi no tā, ir vai nav viņam finanšu līdzekļi, viņš var tikt saukts pie administratīvās, disciplinārās vai pat kriminālatbildības.

Administrators norāda, ka saskaņā ar Satversmes 106.pantu Latvijā piespiedu darbs, it īpaši bezmaksas, ir aizliegts.

Administrators atsaucas arī uz Satversmes tiesas 2015.gada 21.decembra spriedumu lietā Nr. 2015-03-01, kurā tiesa nosprieda atzīt 2014.gada 25.septembra likuma “Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2.pantu un 2014.gada 30.oktobra likumu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106.panta pirmajam teikumam.

Administratora ieskatā valsts konsekventi ignorē Satversmes tiesas spriedumā lietā Nr. 2015-03-01 ietvertos secinājumus. Līdz ar to viņam ir pienākums pašam savas advokāta profesionālās darbības ietvaros nodrošināt savas profesionālās darbības garantijas un vērst valsts iestāžu un tiesas uzmanību uz to. Pie kam viņa advokāta profesionālās darbības garantijas nenodrošināšanas vērtējums ir tikai un vienīgi viņa kompetencē. Tas nav pakļauts citu institūciju vērtējumam. Likums skaidri norāda, ka advokātam savā profesionālajā darbībā ir jābūt neatkarīgam, un valstij ir jāgarantē zvērināta advokāta Erlcnda Baļķena neatkarība.

Administrators uzskata, ka situācijā, kad SIA “LUK" maksātspējas process viņam, iespējams, būs papildus jāfinansē no privātajiem naudas līdzekļiem, nesaņemot nekādu atlīdzību par darbu, vēl papildus pasliktinot viņa kā administratora finansiālo stāvokli, var un arī apdraudēs viņa advokāta neatkarību, kas tiesu sistēmai piederīgai amatpersonai nav pieļaujams. Līdz ar to viņa atkāpšanās SIA “LUK" maksātnespējas procesā ir ne tikai vēlama, bet atkārtoti obligāta.

Pamatojoties uz minēto un Maksātnespējas likuma 23.panta pirmo un otro Civilprocesa likuma 363.14 panta pirmās daļas 1.punktu, administrators lūdzis pieņemt viņa pieteikumu par atkāpšanos no administratora pienākumu pildīšanas un atcelt viņu no administratora pienākumu pildīšanas SIA “LUK" maksātnespējas procesā.

Maksātnespējas kontroles dienests 2018.gada 12.jūlijā iesniedzis tiesā iebildumus par saņemto administratora pieteikumu par atkāpšanos no administratora pienākumu pildīšanas.

Iebildumos norādīts, ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma 23.panta pirmo daļu administratoram ir tiesības jebkurā brīdī atkāpties no juridiskās personas maksātnespējas procesa, ja objektīvu apstākļu dēļ viņš nespēj pildīt administratora pienākumus. Tā paša panta otrajā daļā noteikts, ka, atkāpjoties no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, administrators iesniedz tiesai pamatotu pieteikumu par atkāpšanos, kuram pievienots viņa darbības pārskats, kā arī dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta projekts, vienlaikus informējot par to Maksātnespējas kontroles dienestu.

Minētais ļauj izdarīt secinājumu, ka administratoram noteikts pienākums informēt Maksātnespējas kontroles dienestu par pieteikuma iesniegšanu tiesā par atkāpšanos no juridiskās personas maksātnespējas procesa ar mērķi nodrošināt Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzības funkciju izpildi.

Maksātnespējas kontroles dienesta ieskatā, Maksātnespējas likuma 23.panta pirmajā daļā norādītie objektīvie apstākļi ir tādi, kas administratoram objektīvi un neatkarīgi no administratora gribas, kā arī neatkarīgi no maksātnespējas procesa finansējuma, traucē pildīt administratora pienākumus konkrētajā maksātnespējas procesā.

Apsvērums, ka administrators nespēj izpildīt Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu nodrošināt efektīvu un likumīgu parādnieka maksātnespējas procesa norisi un mērķu sasniegšanu, jo maksātnespējas procesa izmaksas pārsniedz depozīta apmēru, nav pamatots. Administratoram ar Maksātnespējas likumu uzliktais pienākums nodrošināt efektīvu un likumīgu parādnieka maksātnespējas procesu ir jāsasniedz, veicot visas nepieciešamās darbības. Apstāklis, ka maksātnespējas procesā nav naudas līdzekļu maksātnespējas procesa izmaksu segšanai, neatbrīvo administratoru no viņam noteikto pienākumu pildīšanas.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 24.panta pirmo daļu, ja administrators tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa, šā likuma 19.pantā noteiktajā kārtībā tiek iecelts cits administrators. Tādējādi, atceļot administratoru no administratora pienākumu pildīšanas parādnieka maksātnespējas procesā, būtu ieceļams cits administrators, taču Administratora noradītie apstākļi tuipinātu pastāvēt neatkarīgi no administratora maiņas.

Ievērojot iepriekš minēto, pieteikumā minētie apstākļi nevar tikt uzskatīti par objektīviem apstākļiem, uz kuru pamata administratora var atkāpties no parādnieka maksātnespējas procesa. Maksātnespējas kontroles dienesta ieskatā, pieteikums par atkāpšanos no Parādnieka maksātnespējas procesa nav pamatots un ir noraidāms.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 15.panta trešās daļas un 363.14 panta vienpadsmitās daļas noteikumiem pieteikumu tiesa izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi.

Motīvu daļa

Izvērtējusi administratora pieteikumu un lietas materiālus, tiesa atzīst, ka administratora pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

Civilprocesa likuma 363.14 panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesa, pamatojoties uz attiecīgu pieteikumu, lemj par administratora atcelšanu Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos, nosakot termiņu dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta sastādīšanai un dokumentu un mantas nodošanai citam administratoram.

Maksātnespējas likuma 22.panta pirmā daļa noteic, ka administratoru atceļ tiesa pēc savas iniciatīvas, Maksātnespējas administrācijas vai administratora pieteikuma vai kreditoru sapulces ierosinājuma.

Maksātnespējas likuma 23.panta pirmajā daļā paredzētas administratora tiesības jebkurā brīdī atkāpties no juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskas personas maksātnespējas procesa, ja objektīvu apstākļu dēļ viņš nespēj pildīt administratora pienākumus. Šī panta otrā daļa noteic, ka, atkāpjoties no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, administrators iesniedz tiesai pamatotu pieteikumu par atkāpšanos, kuram pievienots viņa darbības pārskats, kā arī dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta projekts, vienlaikus informējot par to Maksātnespējas kontroles dienestu.

No minētajām normām izriet, ka, lai atceltu administratoru no pienākumu pildīšanas konkrētā maksātnespējas procesā, tiesai jākonstatē objektīvu apstākļu esamība, kas liedz administratoram veikt viņa pienākumus.

Izvērtējot administratora pieteikumu un lietas materiālus, tiesa atzīst, ka administratora norādīto motivāciju nevar atzīt par objektīviem apstākļiem, kas varētu būt par pamatu atcelt administratoru no administratora pienākumu pildīšanas parādnieka SIA “LUK" maksātnespējas procesā.

Kā pamatoti norādījis Maksātnespējas kontroles dienests, apsvērumi, ka administrators nespēj izpildīt Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu un nodrošināt efektīvu parādnieka maksātnespējas procesa norisi, jo maksātnespējas procesā nav naudas līdzekļu maksātnespējas procesa izmaksu segšanai, nav uzskatāmi par objektīvu apstākli, kas dotu administratoram tiesības atkāpties no likumā noteiktajā kārtībā noteikto pienākumu pildīšanas Maksātnespējas likuma 23.panta pirmās daļas izpratnē.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 24.panta pirmo daļu, ja administrators tiek atcelts no amata, šā likuma 19.pantā noteiktajā kārtībā tiek iecelts cits administrators.

Tādējādi, atceļot administratoru no parādnieka maksātnespējas procesa, būtu ieceļams cits administrators, taču administratora norādītie apstākļi turpinātu pastāvēt neatkarīgi no administratora maiņas. Līdz ar ko secināms, ka administratora norādītie apstākļi nav tādi, kurn dēļ konkrētais administrators nespēj pildīt savus pienākumus un tādēļ būtu atceļams.

Tiesa atzīst par pilnīgi nepamatotu administratora norādi uz Satversmes 106.panta pārkāpumu. Maksātnespējas administratora statusu Latvijā persona iegūst un saglabā tikai, pastāvot attiecīgai personai vēlmei, tā ir personas brīva izvēle, un nevienam netiek piešķirts administratora statuss piespiedu kārtā. Savukārt, iegūstot šo statusu, personai ir saistoši maksātnespējas procesu regulējošie normatīvie akti, kur, cita starpā, paredzēts nejaušības princips, ieceļot maksātnespējas administratoru konkrētā maksātnespējas procesā. Tas nozīmē, ka maksātnespējas administrators nevar izvēlēties administrēt tikai tos uzņēmumus, kuriem ir vērtīgi aktīvi, bet atteikties no to uzņēmumu administrēšanas, kuriem mantas nav.

Tāpat tiesa atzīst par nepamatotu administratora atsauci uz Satversmes tiesas 2015.gada 21.dccembra spriedumu lietā Nr. 2015-03-01, jo apstāklis, ka SIA “LUK" nav mantas, neskar Erlenda Baļķena kā zvērināta advokāta profesionālās darbības garantijas.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka nav iestājušies objektīvi apstākļi, kas būtu par pamatu administratora atcelšanai, jo administratora pieteikumā norādītie apstākļi neatbilst Maksātnespējas likuma 23.panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem administratora atcelšanai.

Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka administratora pieteikums par administratora atcelšanu no SIA “LUK" maksātnespējas procesa administratora pienākuma pildīšanas ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto, kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.14 pantu, tiesa nolēma:

Noraidīt maksātnespējas procesa administratora Erlenda Baļķena pieteikumu par atkāpšanos no administratora pienākumu pildīšanas SIA “LUK" maksātnespējas procesā.

Lēmums nav pārsūdzams.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese     D.Kantsone

Rīgā 2018.gada 16. jūlijs

Pārpublicēts no Twitter.

Novērtē šo rakstu:

0
1