Menu
Pilnā versija

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

Fanija Golda · 26.08.2019. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz uz kādu brīdi ir beigušies juku laiki Rīgas domē un ir sācies Burova valdīšanas laiks, pilnībā noslēdzot partijas “Saskaņa” un tās simbola Nila Ušakova valdīšanas laiku galvaspilsētā.

Sākušies Burova laiki Rīgas domē
Fanija Golda
19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz uz kādu brīdi ir beigušies juku laiki Rīgas domē un ir sācies Burova valdīšanas laiks, pilnībā noslēdzot partijas “Saskaņa” un tās simbola Nila Ušakova valdīšanas laiku galvaspilsētā.
Salīdzinot ar Ušakova un Andra Amerika vadīto Rīgas domi, tagadējā domes vadība atstāj daudz nožēlojamāku iespaidu. Nevar noliegt, ka gan Ušakovs, gan Ameriks daudziem cilvēkiem spēja atstāt zinošu un izprotošu cilvēku iespaidu un mācēja "prasmīgi" atbildēt uz uzdotiem jautājumiem, saglabājot augstus reitingus sava elektorāta vidū. Tas ļāva viņiem saņemt atbalstu Eiropas Parlamenta vēlēšanās un pārcelties uz Briseli, lai izvairītos no problēmām ar pašu veidoto korupcijas sistēmu pašvaldībā un tās uzņēmumos.
Š.g. 20.augustā par Rīgas vicemēri tika ievēlēta partijas “Saskaņa” frakcijas priekšsēdētāja Anna Vladova, un arī par viņu balsoja 35 deputāti. Viņa ir 80.vidusskolas direktore. Tagad viņa atbildēs par Satiksmes departamenta un Labklājības departamenta darbu, kā arī uzraudzīs Zooloģiskā dārza un vairāku ārstniecības iestāžu darbību. Vladova uzraudzīs arī pašvaldības uzņēmumu “Rīgas ūdens”, “Rīgas pilsētbūvnieks” un “Getliņi Eko” darbu. Skatīsimies, kā viņai veiksies, pildot šos daudzsološos pienākumus, lai gan ir skaidrs, ka viņai nav vajadzīgās izpratnes par šīm nozarēm.
“Saskaņas” deputāts Sandris Bergmanis, kuram ir apsolīts vicemēra amats no nākamā gada sākuma, tika ievēlēts darbam Rīgas brīvostas valdē. Acīmredzot viņš tiek uzskatīts par Ušakovam pilnībā uzticamu cilvēku. Viņš ir ieņēmis konsultantu amatus vairākos uzņēmumos un vadījis arī bēdīgi slaveno Patvēruma meklētāju uzņemšanas koordinācijas centru. Uzjautrinoši, ka jau nākamajā dienā pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas valdē Bergmanis satikās ar Aināru Šleseru, lai uzklausītu viņa padomus un pamācības par darbu šajā amatā. Žurnālistiem Bergmanis stāstīja, ka tikšanās Jūrmalas restorānā “Laivas” notikusi pēc Šlesera iniciatīvas un Šlesers pastāstījis, kā darbojas Rīgas osta. Tagad varam būt droši, ka Bergmanis būs īstais cilvēks īstajā vietā.
Vicemēra amatu saglabāja arī no “Saskaņas” izslēgtais Vadims Baraņniks, kurš kopā ar Valēriju Petrovu, Alekseju Rosļikovu un Vitāliju Dubovu ir izveidojis Neatkarīgo deputātu frakciju. Viņš savu amatu bija nodrošinājis jau brīdī, ka Neatkarīgo deputātu frakcija izveidoja bloku ar frakciju “Rīgai”, kuru vada no saraksta “Latvijas attīstībai” ievēlētais Oskars Putniņš un nesen no Jaunās konservatīvās partijas izslēgtie Druvis Kleins un Imants Keišs. Frakciju bloku veidojošo septiņu deputātu balsīm ir liela nozīme pašvaldībā un tās lēmumu pieņemšanā. Pēc abu frakciju bloka izveidošanas bija skaidrs, ka tam būs liela nozīme Burova ievēlēšanā par Rīgas mēru un pārējo amatu sadalē.
Rīgas domes opozīcija ir sašķelta, un tai ir atšķirīgs viedoklis daudzos jautājumos. Savu kandidatūru mēra amatam izvirzīja frakcijas “Latvijas attīstībai" priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Tomēr bija skaidrs, ka viņam nav nekādu izredžu. Būtu dīvaini, ja par Zepu balsotu “Saskaņa”. Turklāt “Jaunās Vienotības” frakcija, kurai ir četri deputāti un ko vada Vilnis Ķirsis, un Jaunās konservatīvās partijas frakcija, kurā ir septiņi deputāti un ko vada Jānis Ozols, jau pirms vairākiem mēnešiem paziņoja, ka vēlas panākt ārkārtas vēlēšanas pašvaldībā. Šīs abas frakcijas nepiedalījās balsošanā par jauno Rīgas mēru un atstāja zāli.
Atbalstu Zepam izteica astoņi deputāti no “Latvijas attīstībai” frakcijas un četri deputāti no Nacionālās apvienības frakcijas. Pirms kāda laika Nacionālā apvienība izvirzīja visai jocīgas prasības citiem deputātiem (piemēram, vienoties par nekavējošu tā sauktā Uzvaras pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā), kas izskatījās drīzāk pēc mēģinājuma novērst uzmanību no korupcijas skandālā iekļuvušās Baibas Brokas. Interesanti arī tas, ka Brokas balss mēra vēlēšanās tika atzīta par nederīgu. Liekas, ka juristei un politikas aktīvistei Brokai nevarētu sagādāt problēmas pareizi aizpildīt vēlēšanu biļetenu.
Par lielākajiem uzvarētajiem spēlē ap Rīgas domes vadību uzskatāmi Burovs un Baraņņiks. Burovs ir pierādījis, ka ir pieņemams daudziem Rīgas domes deputātiem. Viņu atbalsta ne tikai paša partija un “Saskaņa”, bet arī Neatkarīgo deputātu frakcijas un frakcijas “Rīgai” bloks. Papildus tam Burovs ir spējis vienoties par sadarbību ar frakciju “Latvijas attīstībai” un tās vadītāju Zepu. Viņš var cerēt turpmāk saņemt atsevišķos jautājumos atbalstu arī no citiem opozīcijas frakciju deputātiem.
Baraņņikam ir izdevies ne tikai saglabāt savu ietekmi pašvaldībā, bet to pat palielināt. Viņš turpinās pārraudzīt “Rīgas satiskmi”, Rīgas pilsētas būvvaldi, Pilsētas attīstības departamentu, “Rīgas namu pārvaldnieku” un Rīgas Centrāltirgu. Šajos uzņēmumos strādājošie konsultanti un padomnieki var justies droši par saviem amatiem – tos nekas neapdraud.
Paradoksāli, bet par lielāko zaudētāju Rīgas domē ir uzskatāma “Saskaņa”, kurai ir visvairāk deputātu un lielākā frakcija pašvaldībā. Neatkarīgo deputātu frakcijas un frakcijas “Rīgai” bloka izveidošana ļāva mainīt spēku samēru pašvaldībā. Tas nozīmē, ka teorētiski varētu izveidot jauno valdošo koalīciju arī bez “Saskaņas”, atstājot to opozīcijā. “Saskaņa” saprata, ka nav vēlams riskēt ar Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām un labāk sakārtot situāciju esošajā sastāvā, izkarojot sev noteicošus posteņus, kas ļautu uzraudzīt pašvaldības uzņēmumu darbību un to finanšu plūsmas. Kaut arī “Saskaņa” turpina uzvesties kā “vecākais brālis”, tai vairs nav tik lielas ietekmes pašvaldībā.
Būs redzams, cik ilgi darbosies Rīgas dome Burova vadībā. Ja Burovs ir pietiekami pieredzējis politiķis, kurš spēj līdzināties Ušakovam un Amerikam, tad vicemēri – Baraņniks, Vladova un ieplānotais Bergmanis - atstāj daudz nožēlojamāku iespaidu. Šie 9.maija svinību svinētāji un Krievijas interešu aizstāvji drīzāk iederētos, piemēram, Tatjanas Ždanokas vadītajā Latvijas Krievu savienībā, kur varētu atklāti bļaustīties par apbižotajiem krieviem un sliktajiem latviešu nacionālistiem. Uzkrītoši ir arī tas, ka viņiem patiesībā nav nekādu iebildumu pret Ušakova izveidoto un gadiem kopto koruptīvo sistēmu pašvaldībā, tāpēc ir naivi cerēt, ka viņi mēģinās to likvidēt vai vismaz mazināt.
Būs interesanti vērot, vai Burovs spēs noturēt savu reitingu Rīgas domes mēra amatā, kā arī līdzsvarot savus vicemērus ar viņu krāšņo retoriku un spilgtajiem lozungiem. Burovam jārēķinās, ka vājie vicemēri mazinās rīdzinieku uzticību Rīgas domei. Protams, tas būs izdevīgi opozīcijas partijām, kuras varēs apgalvot, ka ir nepieciešams rīkot pašvaldības ārkārtas vēlēšanas.

Salīdzinot ar Ušakova un Andra Amerika vadīto Rīgas domi, tagadējā domes vadība atstāj daudz nožēlojamāku iespaidu. Nevar noliegt, ka gan Ušakovs, gan Ameriks daudziem cilvēkiem spēja atstāt zinošu un izprotošu cilvēku iespaidu un mācēja "prasmīgi" atbildēt uz uzdotiem jautājumiem, saglabājot augstus reitingus sava elektorāta vidū. Tas ļāva viņiem saņemt atbalstu Eiropas Parlamenta vēlēšanās un pārcelties uz Briseli, lai izvairītos no problēmām ar pašu veidoto korupcijas sistēmu pašvaldībā un tās uzņēmumos.

Š.g. 20.augustā par Rīgas vicemēri tika ievēlēta partijas “Saskaņa” frakcijas priekšsēdētāja Anna Vladova, un arī par viņu balsoja 35 deputāti. Viņa ir 80.vidusskolas direktore. Tagad viņa atbildēs par Satiksmes departamenta un Labklājības departamenta darbu, kā arī uzraudzīs Zooloģiskā dārza un vairāku ārstniecības iestāžu darbību. Vladova uzraudzīs arī pašvaldības uzņēmumu “Rīgas ūdens”, “Rīgas pilsētbūvnieks” un “Getliņi Eko” darbu. Skatīsimies, kā viņai veiksies, pildot šos daudzsološos pienākumus, lai gan ir skaidrs, ka viņai nav vajadzīgās izpratnes par šīm nozarēm.

“Saskaņas” deputāts Sandris Bergmanis, kuram ir apsolīts vicemēra amats no nākamā gada sākuma, tika ievēlēts darbam Rīgas brīvostas valdē. Acīmredzot viņš tiek uzskatīts par Ušakovam pilnībā uzticamu cilvēku. Viņš ir ieņēmis konsultantu amatus vairākos uzņēmumos un vadījis arī bēdīgi slaveno Patvēruma meklētāju uzņemšanas koordinācijas centru. Uzjautrinoši, ka jau nākamajā dienā pēc ievēlēšanas Rīgas brīvostas valdē Bergmanis satikās ar Aināru Šleseru, lai uzklausītu viņa padomus un pamācības par darbu šajā amatā. Žurnālistiem Bergmanis stāstīja, ka tikšanās Jūrmalas restorānā “Laivas” notikusi pēc Šlesera iniciatīvas un Šlesers pastāstījis, kā darbojas Rīgas osta. Tagad varam būt droši, ka Bergmanis būs īstais cilvēks īstajā vietā.

Vicemēra amatu saglabāja arī no “Saskaņas” izslēgtais Vadims Baraņniks, kurš kopā ar Valēriju Petrovu, Alekseju Rosļikovu un Vitāliju Dubovu ir izveidojis Neatkarīgo deputātu frakciju. Viņš savu amatu bija nodrošinājis jau brīdī, ka Neatkarīgo deputātu frakcija izveidoja bloku ar frakciju “Rīgai”, kuru vada no saraksta “Latvijas attīstībai” ievēlētais Oskars Putniņš un nesen no Jaunās konservatīvās partijas izslēgtie Druvis Kleins un Imants Keišs. Frakciju bloku veidojošo septiņu deputātu balsīm ir liela nozīme pašvaldībā un tās lēmumu pieņemšanā. Pēc abu frakciju bloka izveidošanas bija skaidrs, ka tam būs liela nozīme Burova ievēlēšanā par Rīgas mēru un pārējo amatu sadalē.

Rīgas domes opozīcija ir sašķelta, un tai ir atšķirīgs viedoklis daudzos jautājumos. Savu kandidatūru mēra amatam izvirzīja frakcijas “Latvijas attīstībai" priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Tomēr bija skaidrs, ka viņam nav nekādu izredžu. Būtu dīvaini, ja par Zepu balsotu “Saskaņa”. Turklāt “Jaunās Vienotības” frakcija, kurai ir četri deputāti un ko vada Vilnis Ķirsis, un Jaunās konservatīvās partijas frakcija, kurā ir septiņi deputāti un ko vada Jānis Ozols, jau pirms vairākiem mēnešiem paziņoja, ka vēlas panākt ārkārtas vēlēšanas pašvaldībā. Šīs abas frakcijas nepiedalījās balsošanā par jauno Rīgas mēru un atstāja zāli.

Atbalstu Zepam izteica astoņi deputāti no “Latvijas attīstībai” frakcijas un četri deputāti no Nacionālās apvienības frakcijas. Pirms kāda laika Nacionālā apvienība izvirzīja visai jocīgas prasības citiem deputātiem (piemēram, vienoties par nekavējošu tā sauktā Uzvaras pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā), kas izskatījās drīzāk pēc mēģinājuma novērst uzmanību no korupcijas skandālā iekļuvušās Baibas Brokas. Interesanti arī tas, ka Brokas balss mēra vēlēšanās tika atzīta par nederīgu. Liekas, ka juristei un politikas aktīvistei Brokai nevarētu sagādāt problēmas pareizi aizpildīt vēlēšanu biļetenu.

Par lielākajiem uzvarētajiem spēlē ap Rīgas domes vadību uzskatāmi Burovs un Baraņņiks. Burovs ir pierādījis, ka ir pieņemams daudziem Rīgas domes deputātiem. Viņu atbalsta ne tikai paša partija un “Saskaņa”, bet arī Neatkarīgo deputātu frakcijas un frakcijas “Rīgai” bloks. Papildus tam Burovs ir spējis vienoties par sadarbību ar frakciju “Latvijas attīstībai” un tās vadītāju Zepu. Viņš var cerēt turpmāk saņemt atsevišķos jautājumos atbalstu arī no citiem opozīcijas frakciju deputātiem.

Baraņņikam ir izdevies ne tikai saglabāt savu ietekmi pašvaldībā, bet to pat palielināt. Viņš turpinās pārraudzīt “Rīgas satiskmi”, Rīgas pilsētas būvvaldi, Pilsētas attīstības departamentu, “Rīgas namu pārvaldnieku” un Rīgas Centrāltirgu. Šajos uzņēmumos strādājošie konsultanti un padomnieki var justies droši par saviem amatiem – tos nekas neapdraud.

Paradoksāli, bet par lielāko zaudētāju Rīgas domē ir uzskatāma “Saskaņa”, kurai ir visvairāk deputātu un lielākā frakcija pašvaldībā. Neatkarīgo deputātu frakcijas un frakcijas “Rīgai” bloka izveidošana ļāva mainīt spēku samēru pašvaldībā. Tas nozīmē, ka teorētiski varētu izveidot jauno valdošo koalīciju arī bez “Saskaņas”, atstājot to opozīcijā. “Saskaņa” saprata, ka nav vēlams riskēt ar Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām un labāk sakārtot situāciju esošajā sastāvā, izkarojot sev noteicošus posteņus, kas ļautu uzraudzīt pašvaldības uzņēmumu darbību un to finanšu plūsmas. Kaut arī “Saskaņa” turpina uzvesties kā “vecākais brālis”, tai vairs nav tik lielas ietekmes pašvaldībā.

Būs redzams, cik ilgi darbosies Rīgas dome Burova vadībā. Ja Burovs ir pietiekami pieredzējis politiķis, kurš spēj līdzināties Ušakovam un Amerikam, tad vicemēri – Baraņniks, Vladova un ieplānotais Bergmanis - atstāj daudz nožēlojamāku iespaidu. Šie 9.maija svinību svinētāji un Krievijas interešu aizstāvji drīzāk iederētos, piemēram, Tatjanas Ždanokas vadītajā Latvijas Krievu savienībā, kur varētu atklāti bļaustīties par apbižotajiem krieviem un sliktajiem latviešu nacionālistiem. Uzkrītoši ir arī tas, ka viņiem patiesībā nav nekādu iebildumu pret Ušakova izveidoto un gadiem kopto koruptīvo sistēmu pašvaldībā, tāpēc ir naivi cerēt, ka viņi mēģinās to likvidēt vai vismaz mazināt.

Būs interesanti vērot, vai Burovs spēs noturēt savu reitingu Rīgas domes mēra amatā, kā arī līdzsvarot savus vicemērus ar viņu krāšņo retoriku un spilgtajiem lozungiem. Burovam jārēķinās, ka vājie vicemēri mazinās rīdzinieku uzticību Rīgas domei. Protams, tas būs izdevīgi opozīcijas partijām, kuras varēs apgalvot, ka ir nepieciešams rīkot pašvaldības ārkārtas vēlēšanas.

Novērtē šo rakstu:

0
0