Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Zināt, kas mani reāli sācis tracināt Kristīnes Misānes lietā? Ka tagad liela daļa ierēdņu, politiķu un citādi svarīgo personu klaigā, ka šī nu reiz ir bijusi viena specifiska lieta! Nopietni?

Parasts ģimenes strīds, kur dala bērnus starp divām valstīm, ir kas specifisks? Visā pasaulē tādi strīdi notiek katru dienu desmitiem lietu vienā dienā, visu laiku! Un visas normālas valstis jau sen zina, kā šādos gadījumos rīkoties.

Arī pašreiz ir Latvijā desmitiem šādu līdzīgu precedentu. Varbūt ne ar Āfriku, bet ar citām zemēm, es pat zinu pārīti tādu gadījumu!

Vienīgais, kā šo konkrēto gadījumu var nosaukt par specifisku un neparastu, ir tikai ar to, ka visa šī lielā jezga notika tikai viena ierēdņa dēļ! Viens ierēdnis - prokurors Kaspars Kalniņš vienkārši nepildīja savus dienesta pienākumus kā pienākas, slinki un ciniski paņēma tikai vienu likumu un to piemēroja ar sausu likuma burtu, pilnībā ignorējot un neizmantojot citus likumus un iespējas! Turklāt vēl noraidīja sakārtotās Dānijas priekšikumus!

Un tas sakrita, ka tā ir reāli trešā pasaules valsts - Āfrika (lai gan pēc šī gadījuma, būsim godīgi, vai mūsu valsts arī nav šādā līmenī?) Un tieši DĀR šāds lēmums faktiski pielīdzinās nāvessodam. Un viņš, šis Latvijas pilsonis, vienkārši, bez mazākās sirds trīsas veselu gadu ar to mierīgi dzīvoja! Mierīgi, gāja uz veikalu, uz kino un citur, zinot, ka tieši viņš nosūtījis CILVĒKU, MĀTI drošā nāvē!

Lūk, tas ir specifiski! Nevis bērnu dalīšana starp vecākiem. Sevišķi, ja visi zina, ka jau 30 gadus simtiem tūkstošu mūsu pilsoņu atrodas - dzīvo, strādā, veido ģimenes ārzemēs! SEN jau vajadzēja būt konkrēti izstrādātam plānam, kas VIENMĒR aizstāv mūsu pilsoņus, mūsu vecākus, mūsu bērnus!!

Vai tā nav?

Ja šis gadījums mūsu varasvīriem šķiet specifisks, kas tad notiek ar mūsu pilsoņiem, kam ir problēmas ar ārvalstu biznesiem, uzmetieniem ārzemēs, cita veida nepatikšanām, kas sanākušas apzināti, neapzināti vai vienkāršas kļūdas dēļ, atrodoties ārpus savas Dzimtenes? Es tagad reāli satraucos. Nedod, Dievs, nepaveikties, atrodoties prom. Kas mūs aizstāvēs? Un kā?

Aicinu stāstīt publiski arī tādus gadījumus, kas ir neskaitāmas reizes sarežģītāki un nav tik viennozīmīgi kā vienas ģimenes strīds par bērnu dalīšanu.

Novērtē šo rakstu:

1
0