Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzņēmēja Valērija Maligina šķirtene Signe Baldere-Sildedze ir cietus sāpīgu zaudējumu tiesā, nespējot panākt kārotos aizliegumus līdz viņas prasības izskatīšanai mainīt farmācijas uzņēmuma Olainfarm galvenā akciju turētāja Olmafarm vadību, kuri viņai ļautu uz nenoteiktu laiku saglabāt faktisko kontroli pār uzņēmumu pretēji abu pārējo mantinieču gribai.

Turklāt tiesa ir ne tikai atzinusi par nepamatotu šo vēlmi pēc aizliegumu noteikšanas, bet arī nolēmusi atstāt bez izskatīšanas Balderes-Sildedzes viņas nepilngadīgās meitas Annas Emīlijas Maliginas vārdā celto prasību par mantojuma sadali un atcēlusi jau noteikto prasības nodrošinājumu.

Līdz ar to kļūst aizvien skaidrāks, ka novembrī gaidāmajā Olainfarm akcionāru sapulcē izcili labi apmaksātos amatus uzņēmumā un kontroli pār farmācijas uzņēmumu var zaudēt ne tikai pati Baldere-Sildedze, bet arī viņas kompanjoni.

Pietiek jūlijā jau publiskoja iespaidīgu un izteiksmīgu dokumentu, kas uzskatāmi apliecina, cik svarīga un nozīmīga ir mirušā uzņēmuma Olainfarm saimnieka Maligina piemiņa vismaz atsevišķām viņa mantiniecēm, - šis dokuments ir tagad noraidītais Maligina šķirtenes Balderes-Sildedzes prasības pieteikums par mantojuma sadali.

Tajā viņa bija centusies uzskaitīt pēdējo sīkumu no atstātās mantības un cita starpā izteikusi gatavību pārdot izsolē itin visu, ko nebūs gatava atpirkt kāda no mantiniecēm, - pat ierāmētu Maligina fotoattēlu un „gleznu ar Maliginu un sievieti”.

Pietiek šodien publicē gan pilnu tiesas lēmumu neizskatīt Balderes-Sildedzes prasības pieteikumu, gan – atkārtoti – arī viņas sastādīto un tiesai iesniegto izteiksmīgo sadalāmās vai pārdodamās mirušā bijušā vīra mantas sarakstu.

LĒMUMS Jūrmalā 2019.gada 12.septembrī

Rīgas rajona tiesas tiesnese O.Žuka ar tiesas sēžu sekretāri I.Grīnbergu, piedaloties prasītājas pārstāvei S.Bluķei, atbildētājas pārstāvim zvērinātam advokātam J.Vilderam, atbildētājas pārstāvim A.Panasinam, izskatīja atklātā tiesas sēdē atbildētāju pieteikumu par prasības atstāšanu bez izskatīšanas un prasības nodrošinājuma atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Tiesā 2019.gada 19.jūnijā saņemts prasītājas Annas Emīlijas Maliginas prasības pieteikums pret atbildētājām Irinu Maliginu un Niku Saveļjevu par mantojuma sadali, kurā prasītāja lūdz tiesu: 1) nodrošināt prasību, ierakstot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā aizlieguma atzīmi attiecībā uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību “OLMAFARM” pārvaldes institūciju locekļu maiņu un attiecībā uz Irinai Maliginai un Nikai Saveļjevai piederošo sabiedrības kapitāla daļu atsavināšanu; 2) noteikt aizliegumu atbildētājām lemt par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “OLMAFARM” pārvaldes institūciju locekļu maiņu un veikt viņām piederošo kapitāla daļu domājamo daļu atsavināšanu.

Prasībā pieteikti šādi prasījumi: 1) sadalīt Valērija Maligina atstātajā mantojumā ietilpstošo prasības pieteikumā norādīto kustamo mantu, pārdodot to izsolē starp mantiniekiem Annu Emīliju Maliginu, Irinu Maliginu un Niku Saveļjevu, bet gadījumā, ja to nevēlēsies iegūt neviens no mantiniekiem, pārdot to publiskā izsolē; 2) sadalīt Valērij a Maligina atstātajā mantojumā ietilpstošās kapitāla daļas un finanšu instrumentus, tajā skatā atzīstot Annai Emīlijai Maliginai, Nikai Saveļjevai un Irinai Maliginai īpašuma tiesības katrai uz 13 sabiedrības ar ierobežotu atbildību “OLMAFARM” kapitāla daļām, pārdodot izsolē starp Annu Emīliju Maliginu, Niku Saveļjevu un Irinu Maliginu, bet gadījumā, ja to nevēlēsies iegūt neviens no mantiniekiem, pārdot publiskā izsolē vienu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “OLMAFARM” kapitāla daļu. Prasītāja lūdz naudas summu, kas tiks saņemta par publiskajā izsolē un izsolē starp mantiniekiem pārdoto mantu, sadalīt vienādās daļās starp Annu Emīliju Maliginu, Niku Saveļjevu un Irinu Maliginu.  

[2] Ar Rīgas rajona tiesas tiesneša 2019. gada 18. jūlija lēmumu prasītājas pieteikums par prasības nodrošinājumu apmierināts daļēji, ierakstot aizlieguma atzīmi par labu Annai Emīlijai Maliginai, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā uz Irinai Maliginai piederošo sabiedrības ar ierobežotu atbildību “OLMAFARM” 1/3 domājamo daļu no 40 daļām, un Nikai Saveļjevai piederošo sabiedrības ar ierobežotu atbildību “OLMAFARM”, 1/3 domājamo daļu no 40 daļām, aizliedzot atsavināt.

[3] Tiesā 2019.gada 5.augustā saņemts atbildētāju pieteikums par prasības atstāšanu bez izskatīšanas un prasības nodrošinājuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar šādiem apstākļiem.

[3.1] Iesniedzot prasības pieteikumu Annas Emīlijas Maliginas vārdā, viņas māte Signe Baldere-Sildedze nav ievērojusi Civillikuma 265., 283. un 724.pantā paredzēto kārtību, proti, aizbildnis var prasīt mantojuma dalīšanu tikai ar bāriņtiesas atļauju (lēmumu). Šādu atļauju pirms prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā bērna māte nav saņēmusi, tādējādi nav ievērojusi lietai noteikto iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību.

Prasība atstājama bez izskatīšanas saskaņā ar Civilprocesa likuma 219.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu.

[3.2] Tā kā Annas Emīlijas Maliginas māte Signe Baldere-Sildedze nav saņēmusi bāriņtiesas atļauju pirms prasības celšanas, nav iespējama prasības apmierināšana, prasība nav pirmsšķietami pamatota.

Prasības pieteikumā norādītie kustamās mantas dalīšanas risinājumi ir pretrunā ar Civillikuma 724., 729.-740.pantā paredzēto mantojuma dalīšanas prasības mērķi. Starp līdzmantiniekiem sadalāma visa manta, tiesības un pienākumi, kas veido universālo mantojumu.

Piemērotais prasības nodrošinājuma līdzeklis nav atzīstams par samērīgu un Civilprocesa likuma 30.1 nodaļas noteikumiem atbilstošu.

Ir kļūdains viedoklis, ka prasību iespējams nodrošināt atbilstoši vispārīgajiem noteikumiem, kas paredzēti Civilprocesa likuma 137. un 138.pantā. Civilprocesa likuma 30.1 nodaļas noteikumi nosaka speciālo kartību, kādā ir izskatāmas lietas par mantojuma dalīšanu.

Mantojuma sadale reālās daļās, atzīstot īpašuma tiesības uz konkrētu skaitu kapitāla daļām, nepadara prasību par tādu, kurai ir mantisks raksturs. Turklāt prasītāja, iesniedzot prasību, samaksājusi valsts nodevu 70 euro atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 4.punkta prasībām.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.2 panta otrās daļas noteikumiem lietās par mantojuma dalīšanu pēc tiesneša lēmuma zemesgrāmatā izdarāma prasības nodrošināšanas atzīme atbilstoši noteikumiem par prasības nodrošināšanu. Iespēja ierakstīt prasības nodrošināšanas atzīmi kustamās mantas reģistrā mantojuma dalīšanas lietās nav paredzēta.

Prasības nodrošinājums piemērots tikai attiecībā uz atbildētājas kapitāla daļām. Aizlieguma atzīmes ierakstīšana komercreģistrā nav atzīstama par mantojuma dalīšanas lietā piemērojamu un samērīgu prasības nodrošinājuma līdzekli, jo tā aizliedz līdzmantiniekiem slēgt savā starpā darījumus.

[3.3] Atbildētājas lūdz atstāt prasību bez izskatīšanas un atcelt piemērotos prasības nodrošinājuma līdzekļus.

[4] Tiesas sēdē prasītājas pārstāve paskaidroja, ka pieteikums par prasības atstāšanu bez izskatīšanas un prasības nodrošinājuma atcelšanu ir noraidāms, jo bāriņtiesas atļauja nepieciešama tikai gadījumos, kad mantojums tiek dalīts ārpustiesas kārtībā, bet piemēroto nodrošinājumu līdzekļu atcelšanas gadījumā sprieduma izpilde var būt apgrūtināta.

[5] Atbildētājas pārstāvji tiesas sēdē uzturēja pieteikumu par prasības atstāšanu bez izskatīšanas un prasības nodrošinājuma līdzekļa atcelšanu uz tajā norādītajiem apstākļiem.

Motīvu daļa

 [6] Iepazinusies ar pieteikumu un lietas materiāliem, tiesa uzskata, ka pieteikums par prasības atstāšanu bez izskatīšanas ir apmierināms un piemērotie prasības nodrošināšanas līdzekļi atceļami turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[6.1] Pieteikumu par prasības atstāšanu bez izskatīšanas atbildētājas pamato ar Civilprocesa likuma 219.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu, kas noteic, ka tiesa atstāj prasību bez izskatīšanas, ja prasītājs nav ievērojis attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību, vai prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kartībā pilnvarota.

Pieteikumā atbildētājas norāda, ka konkrētajā gadījumā piemērojams Civillikuma 265.pants, atbilstoši kuram prāvas, kuru priekšmets ir svarīgs un vērtīgs un kuras var būt saistītas ar lieliem izdevumiem, kā arī tādas, kuru iznākumu grūti paredzēt, aizbildnis var uzsākt nepilngadīgā vietā, iepriekš izlūdzot bāriņtiesas piekrišanu un vajadzīgos norādījumus. Pieteikums satur arī atsauci uz Civillikuma 724.pantu, kura otrā daļa paredz, ka aizbildņi var prasīt mantojuma dalīšanu tikai ar bāriņtiesas atļauju.

Lietā nepastāv strīds par to, ka nedz prasības celšanas brīdī, nedz līdz pieteikumu izskatīšanas dienai tiesā nav iesniegta bāriņtiesas piekrišana prasības celšanai nepilngadīgā vārdā.

Tiesas sēdē nodibināts, ka prasītājas pārstāves ieskatā prasības celšanai konkrētajā gadījumā bāriņtiesas piekrišana nav nepieciešama un prasītājas pārstāve nav vērsusies bāriņtiesā.

Tādējādi pieteikumu izskatīšanas dienā konstatējams, ka aizbildnis nav saņēmis bāriņtiesas piekrišanu iesniegt attiecīgo prasības pieteikumu tiesā, kura priekšmets ir svarīgs un vērtīgs, līdz ar ko nav ievērojis attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību, kuru paredz Civillikuma 265. un 724.pants.

Minētais ir pamats prasības atstāšanai bez izskatīšanas Civilprocesa likuma 219.panta pirmās daļas 1.punkta kārtībā.

Tiesa nesaskata pamatu Civilprocesa likuma 219.panta pirmās daļas 3.punkta piemērošanai, jo prasību nepilngadīgā vietā cēlusi bērna māte, kas saskaņā ar Civillikuma 223.pantu ir nepilngadīgā bērna dabiskais aizbildnis.

[6.2] Civilprocesa likuma 140.panta septītā daļa noteic, ja prasība atstāta bez izskatīšanas, tiesa lēmumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.

Ņemot vērā minēto prasības atstāšana bez izskatīšanas ir patstāvīgs pamats prasības nodrošinājuma, kas piemērots ar Rīgas rajona tiesas tiesneša 2019.gada 18.jūlija lēmumu, atcelšanai lietā un pārējie pieteikumā norādītie argumenti netiek vērtēti.

Rezolutīvā daļa

 [7] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 140.panta septīto daļu, 219.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa

n o l ē m a

atstāt bez izskatīšanas Annas Emīlijas Maliginas, personas kods 220506-…, prasību pret Irinu Maliginu, personas kods 240686-…, un Niku Saveļjevu, personas kods 130996-…, par mantojuma sadali.

Atcelt prasības nodrošinājumu, kas piemērots ar Rīgas rajona tiesas tiesneša 2019.gada 18.jūlija lēmumu: par aizlieguma atzīmes ierakstīšanu par labu Annai Emīlijai Maliginai, personas kods 220506-…, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā uz Irinai Maliginai, personas kods 240686-…, piederošo sabiedrības ar ierobežotu atbildību “OLMAFARM”, reģistrācijas numurs 40003283699, 1/3 domājamo daļu no 40 daļām, un Nikai Saveļjevai, personas kods 130996-…, piederošo sabiedrības ar ierobežotu atbildību “OLMAFARM”, reģistrācijas numurs 40003283699, 1/3 domājamo daļu no 40 daļām, aizliedzot atsavināt.

Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.

Lēmumu 10 dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot blakus sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Rīgas rajona tiesas tiesnese O.Žuka

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0