Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi var ņemt par paraugu.

Izskatot citu valstu ilglaicīgo veidošanās pieredzi, Latvijai visnoderīgākais varētu būt Skandināvijas valstu pašvaldību relatīvās autonomijas modelis, kam raksturīga pašvaldību liela neatkarība no centrālās valdības, papildināts ar dažām Šveices valsts celtniecībā pārbaudītām iezīmēm. Atceramies arī Eiropas Savienības ieteiktos subsidiaritātes un proporcionalitātes principus.

Ideoloģiskajā jomā galvenais darbs vēršams uz pastāvošās valsts decentralizāciju un pašpārvaldes demokratizāciju. Ekonomikā lielākā vērība veltāma krājaizdevu apvienību nostiprināšanai, lai radītu reģionālās naudas apriti. Tirdzniecībā attīstāmi vietējie mazumtirdzniecības tīkli.

Ar reģionālās reformas otro kārtu Latvija jāpārveido modernā valstī, kurā:

teritoriālais dalījums nodrošina apvienoto novadu kopu, ko varētu saukt par zemi, ar iespējām zemēm savstarpēji sadarboties un lietišķi konkurēt;

garantētas iespējas patstāvīgi attīstīties katrai pilsētai, novadam vai pagastam atbilstoši tā atrašanās vietai un citām īpatnībām;

plānošanas un investīciju vadība ērti saskaņojama ar Eiropas Savienības reģionālo politiku;

zemju lēmējvara attīstīta un tuva ikvienam pilsonim;

iespējama pašvaldību publisko investīciju sistēma;

zemes Satversme un domes izstrādātie likumi garantē vienmērīgu visu saimniecisko vajadzību apmierināšanu, nosaka savu budžetu un prioritātes;

zeme ievāc nodokļus, pārdala ienākumus atbilstoši prioritātēm, kārto saistības ar valsti;

visiem pilsoņiem nodrošina juridisko atbalstu.

Latvijas valsts

Kurzeme

Dienvid-

kurzeme

Latgale

Rīgas zeme

Sēlija

Vidzeme

Zemgale

                           

Latvija likumos noteiktās robežās sastāv no zemēm: Dienvidkurzemes, Kurzemes, Latgales, Rīgas zemes, Sēlijas, Vidzemes, Zemgales. Katru no zemēm veido to teritorijā esošās pilsētas, novadi un pagasti, Rīgas zemi veido pilsētas centrs un priekšpilsētas, kā arī pilsētai piekļāvušies novadi un pagasti. Valsts nozīmes objektus, piemēram, Daugavas HES kaskādi, Rail Baltica, VIA Baltica, dzelzceļu un tiem pielīdzināmos iekļauj valsts monopola sarakstā. Liegumus, rezervātus, alas u. c. pārvalda tās teritorijas izpildvara, kurā objekts atrodas.

Turpmāk Latvijā jāveido valsts pārvaldes institūcijām paralēlas divu pakāpju pašvaldības institūcijas: zemju pašvaldības, ko ievēl zemes pilsoņi un vietējās (municipālās) pašvaldības, ko ievēl vietējie iedzīvotāji un Eiropas Savienības pilsoņi. Vietējās pašvaldības apveltītas ar pilnīgām, vietējiem apstākļiem atbilstošām pilnvarām, kādas nepiemīt centrālajai varai, piemēram, zemes izmantošanā un lokālas apbūves plānošanā.

Augstākās pašvaldības ir zemes domes, ko ievēl zemes pilsoņi vispārīgās, brīvās, vienlīdzīgās un aizklātās vēlēšanās uz četriem gadiem.

Zemes dome ieceļ zemes ministru, kurš automātiski ieiet Ministru kabineta sastāvā un savā darbībā uzsver tās zemes vajadzības un lēmumus, kas ministru deleģējusi valsts valdībā.

Valsts valdība

Valsts prezidents, Ministru prezidents, Zemes valdība

Zemju ministri

Zemes ministrs

Celtniecības lietu ministrs

Zemes attīstības departaments

Kultūras, izglītības un zinātnes ministrs

Lauksaimniecības departaments

Labklājības un veselības aizsardzības ministrs

Mežsaimniecības departaments

Ārlietu ministrs

Eksporta un importa departaments

Iekšlietu ministrs

Apkārtējās vides aizsardzības departaments

Tieslietu ministrs

Jaunatnes un sporta lietu departaments

Ekonomijas un finanšu ministrs

Saimnieciskās darbības pārvaldes un nodokļu departaments

Aizsardzības un robežu apsardzes ministrs

Zemju attīstības un pašvaldību lietu ministrs

Zemes dome:

apstiprina deputātu pilnvaras;

ieceļ zemes ministru;

pieņem zemes Satversmi, kas nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi;

periodiski pārrauga zemes Satversmes atbilstību situācijai;

pieņem zemes budžetu;

ierosina un pasludina lokālos likumus;

nosaka domes aparāta darbinieku algas;

pārbauda pakļauto iestāžu darbu;

nosaka izpildvaras gada tāmes un pieļaujamās kredītsaistības;

atļauj slēgt līgumus ar citām zemēm un valstīm, ievērojot valsts valdības nosacījumus;

izskata ienākošos lūgumrakstus un sūdzības;

nosaka galveno speciālistu skaitu katrā departamentā un pārvaldē, izvēlas turpmāk vajadzīgos departamentus, pārvaldes un to speciālistu skaitu;

rīko departamentu direktoru vēlēšanas;

rīko zemes domes sekretāra vēlēšanas;

izšķir kompetences problēmas starp lēmējvaru un izpildvaru;

Zemes izpildvaras padomei piekrīt īpašas pilnvaras un pienākumi:

kārto zemes iekšējās un ārējās lietas;

pārrauga un uztur sabiedrisko kārtību un drošību;

atskaitās par zemes budžeta izpildi un apkopo priekšlikumus turpmākajam atskaites periodam;

ar vietējo krājaizdevu sabiedrību palīdzību organizē zemes lokālās naudas izveidi un apriti.

Pilsētu, novadu un pagastu padomes kārto nodokļu lietas, sociālās palīdzības problēmas, pilsoņu un iedzīvotāju uzskaiti, zemes izmantošanu, teritorijas labiekārtošanu un citas šīm vienībām raksturīgās lietas.

Domas un darbus Latvijai!

Sēlijas zemi varētu veidot 5023 kvadrātkilometru teritorija ar 80 487 iedzīvotājiem.

Brēmenes zemes 4194 kvadrātkilometrus apdzīvo 652 162 iedzīvotāji.

* Biedrības „Par Satversmi” valdes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

0
1