Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Būvinženieru savienības eksperts Rodrigo Pelsis ir pārliecināts, ka tuvākajos gados tādas kļūdas, kādas bija pieļautas sabrukušās Maxima ēkas projektēšanā un būvniecībā Zolitūdē, netiks pieļautas, jo būvkonstrukciju sadaļai jaunbūvju projektos tiks veltīta pastiprināta uzmanība, - taču faktiski notiek braukšana otrā grāvī.

“Pirmkārt, to darīs projektētāji. Pašlaik notiekošais tiesas process ir nopietns stimuls arī būvniekiem, būvuzraugiem nepieļaut atkāpes no projekta vismaz būvkonstrukciju sadaļā. Neviens taču nevēlas nokļūt cietumā. To nevēlas arī būvvalžu darbinieki. Tādēļ projektus saskaņot kļūst ar vien grūtāk un galvenais – ilgāk. Būvdarbos bieži vien mēdz skrupulozi pieprasīt burtiski izpildīt likumā un normatīvos ierakstīto, nevadoties pēc būtības, un tādējādi normatīvu ievērošanu padarot par farsu. Sevišķi tas attiecas uz Rīgas būvvaldi,” norāda Pelsis, atgādinot, ka pirms Maximas traģēdijas bija daudz gadījumu, kad projekta ekspertīzi veica formāli. Bija pat ekspertu slēdzieni no diviem teikumiem.

Pašlaik ekspertīzes sastāvu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 500. Pēc Pelša teiktā, ja kāds eksperts savā eksperta slēdzienā ievēro visas MK noteikumos Nr. 500 noteiktās prasības un vienlaicīgi tās paplašina, Rīgas dome nepieņem šādu ekspertu slēdzienu. Absurds, kuru nevar apstrīdēt, jo nav laika, uzsver būveksperts.

“Un tagad padomāsim kopā. Būvprojekta būvkonstrukciju daļa tiek izstrādāta kvalitatīvāk. Projekta saskaņošana ir birokrātiskāka un, galvenais, ilgāka, jo būvvaldes neievēro normatīvos saskaņošanas laikus un nav, kam par to žēloties, tātad arī dārgāka, bet projekta izmaksas paliek nemainīgas. Tas nozīmē, ka projektētāji ekonomēs uz citām projekta sadaļām, par kurām nevar nonākt cietumā. Sliktāk tiks izstrādātas tādas sadaļas kā vēdināšana, apkure, aukstumapgāde, energoefektivitāte un dažas citas,” skaidro Pelsis.

Pēc viņa domām, netiks meklēti optimālākie konstruktīvie risinājumi, un ēku ekspluatācijas izmaksas daudzos gadījumos kļūs dārgākas. Kopējā projektu kvalitāte kļūs krietni zemāka.

Būveksperts atgādina, ka jaunajā būvniecības procesa regulējumā nav risinājuma, kā izvairīties no nepamatoti zemām cenām projektēšanā. Līdz ar to ir iespējams uzvarēt būvprojekta izstrādāšanas konkursā ar līguma cenām, kas ir pat desmit reizes mazākas par piedāvājumiem attiecīgā periodā.

“Jaunais būvniecības procesa regulējums, protams, bija nepieciešams. Diemžēl tas nav pabeigts. Lūk, viens raksturīgs piemērs. Normatīvs LBS 405 paredz veikt ēku vizuālo apskati. Ja vizuālajā apskatē tiek konstatēts kas aizdomīgs, tiek paredzēts veikt “padziļinātu apsekošanu”, bet ne ekspertīzi, kā tam vajadzētu būt pēc būtisku prasību pastiprināšanu ekspertiem un ekspertīzes procesam jaunajā būvniecības procesa regulējumā. Ja pasaka “A”, tad jāpasaka arī “B”,” uzsver būveksperts.

Jaunajā būvniecības procesa regulējumā, pēc eksperta domām, milzu problēma ir ar būvniecību saistītie normatīvie akti, kurus var tulkot ļoti dažādi. Līdz ar to ir izveidojusies situācija, kad katra būvvalde tos interpretē atšķirīgi un projektētājs ar investoru, kas iecerējis attīstīt būvniecības projektu, nekad nevar zināt, kādas prasības pēkšņi izvirzīs būvvalde, un galvenais - nav arbitra.

Kā piemēru, kad būvvalde var izvirzīt ļoti atšķirīgas prasības, Pelsis min divus piemērus. Jau esošajā objektā ir jāierīko tikai otra, papildu ieeja, līdz ar to būvvalde var pieprasīt tā saucamo vienkāršoto projektēšanu, kas izmaksu ziņā būs lētāk un arī ātrāk. Var arī pieprasīt pilnu projektēšanu. “Nav grūti saprast, ka lēmums būs subjektīvs. Pēc Zolitūdes traģēdijas neviens neuzdrošināsies pateikt, ka tiek prasīts pārāk daudz,” norāda Pelsis.

Kā vēl vienu piemēru diezgan bezjēdzīgu, bet pēc likuma burta atbilstošu prasību izvirzīšanā viņš min Mežaparka estrādes rekonstrukcijas projektu. Pēc likuma burta, pirms sākt projektēšanu, būtu jāveic transporta plūsmas analīze, taču tai īstas jēgas nemaz nebūtu. “Mēs ļoti labi zinām, ka Mežaparka estrāde pilnā apjomā ir aktuāla reizi četros gados, kad tur notiek Dziesmusvētki. Tāda transporta un satiksmes plūsma, kā ir tajā brīdī, nav nevienā citā dienā un laikā, līdz ar to formāli to var prasīt, bet projektam kā tādam tas neko nedos,” ir pārliecināts Pelsis.

Tieši šo pārspīlēto un likuma burtam iztapīgo prasību dēļ tiek atbaidīti investori, līdz ar to būvniecībā ieplūst arvien mazāk naudas, kas vēl vairāk pazemina būvniecības kvalitāti, uzskata būveksperts.

Vēl viena problēma būvniecības kvalitātes nodrošināšanā, pēc eksperta domām, ir ieviestā norma, ka no 1.jūlija būvekspertīzi sabiedriski nozīmīgām lielām ēkām veic Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) sertificēti būveksperti. “Maz ticams, ka BVKB spēs veikt būvekspertīzi tik lielam skaitam objektu. Turklāt BVKB nez vai varētu nodarboties ar saimniecisko darbību,” uzskata būveksperts.

Līdz šim būvspeciālistus sertificēja Latvijas Arhitektu savienība (apmēram 800 speciālistu), Latvijas Būvinženieru savienība (apmēram 400 speciālistu), Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība (apmēram 2500 speciālistu). Tagad to darbu uzņēmās veikt BVKB, bet līdz šā gada 30.martam bija sertificējusi vien 14 būvspeciālistus. “Informatīvos semināros BVKB norādīja, ka līdz gada beigām plāno sertificēt vismaz 300 būvspeciālistus, taču diez vai tas vispār ir iespējams. Nav grūti saprast, ka tirgū nebūs pietiekama skaita būvspeciālistu, kas sertificēti ekspertīžu veikšanas jomā. Maz ticams, ka BVKB ir spējīgs kaut ko kardināli mainīt, jo daļa būvekspertu uzskata zem sava goda sertificēties BVKB, jo sertificēšanas komisijā ir cilvēki ar daudz sliktākām zināšanām, salīdzinot ar sertificējamajiem,” pauž Pelsis.

Pēc viņa domām, tā rezultātā jaunais būvniecības procesu regulējums pamatoti pastiprina prasības būvprojektu ekspertīzēm, bet vienlaikus samazina tirgū esošo būvspeciālistu skaitu, jo tika noārdīta esošā sertificēšanas sistēma, pirms tika radīta jauna. “Kārtējais absurds. Diemžēl Ekonomikas ministriju, kas ir atbildīgā par būvniecību, tas nesatrauc, jo tur šo procesu regulē jurists, nevis celtniecības speciālists,” secina būveksperts.

Novērtē šo rakstu:

1
0