Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas nepilsonis, kurš 2013. gada sākumā nejauši uzzināja, ka ir bez oficiāla lēmuma vienkārši izdzēsts no LR Iedzīvotāju reģistra, pēc šīs izdzēšanas valsts iestādēm it kā neeksistē, it kā tomēr eksistē: Drošības policija, kurai viņš iepriekš palīdzējis Latvijas ķīlnieku glābšanā, viņu tagad oficiāli uzskata par vienkārši neeksistējošu, savukārt Valsts policija, ņemot vērā notikušo izdzēšanu, tagad nesekmīgi mēģina viņu apcietināt tāpēc, ka viņš gan ir "izdzēsts", bet reāli eksistē.

Pietiek jau vairākkārt detalizēti aprakstījis, kā pirms divarpus gadiem Aslans Iznaurovs uzzināja, ka oficiāli viņš Latvijas Republikā vairāk neeksistē, - ir ne tikai anulēta viņa 1998. gadā pirmoreiz oficiāli saņemtā un pēc tam divreiz oficiāli mainītā nepilsoņa pase, bet arī autovadītāja apliecība, turklāt visi viņa dati no Iedzīvotāju reģistra ir dzēsti nevis ar oficiālu lēmumu, bet gan pēc "kompetentas iestādes pieprasījuma", kas neļauj šo dzēšanu apstrīdēt tiesā.

Iznaurovam oficiāli bija piešķirts Latvijas nepilsoņa statuss un personas kods, kas bija ierakstīts visos publiskajos reģistros un ko 15 gadus neapstrīdēja neviena valsts iestāde, turklāt viņš nevienai iestādei arī nebija sniedzis kādas nepatiesas ziņas vai viltojis kādus dokumentus. Taču viss mainījās 2013. gada sākumā, kad Iznaurovs nejauši uzzināja, ka viņš Latvijas Republikā oficiāli vairs neeksistē, jo ir "izdzēsts".

Latvijā nepilsoņa statusa piešķiršanu un atņemšanu oficiāli reglamentē tikai un vienīgi likums "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības", kas skaidri noteic, ka nepilsoņa statuss ir pietiekami nopietna lieta, lai tas nevarētu tā vienkārši tikt piešķirts vai tikpat vienkārši tikt dzēsts, - saskaņā ar likumu lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu kādai personai pieņem Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona.

Taču, kad Iznaurovs vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu par viņa nepilsoņa statusa atņemšanas lēmumu atcelšanu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) iztiesāšanas laikā paziņoja, ka nekāds lēmums attiecībā uz viņa nepilsoņa statusa atņemšanu nemaz neesot pieņemts, - vienkārši esot dzēsti dati. Līdz ar to pašlaik Iznaurovs Latvijā oficiāli ir patvēruma meklētāja statusā.

Tikmēr, kā rāda nule Pietiek rīcībā nonākuši dokumenti, ko šodien publiskojam, Normunda Mežvieta vadītā Drošības policija - tieši tā ir "kompetentā iestāde", pēc kuras neapstrīdama "lūguma" Iznaurovs ir "izdzēsts", - uz personu, kura tai 90. gados palīdzējusi Latvijas ķīlnieku glābšanā Ingušijā, gan ir "apvainojusies" tiktāl, ka oficiāli uzskata viņu par vienkārši neeksistējošu.

"Drošības policijā tika saņemts Jūsu kā ... pārstāvja iesniegums par informācijas sniegšanu attiecībā uz 07.06.2013.gada iesnieguma izskatīšanas rezultātiem. Iepazīstoties ar iesniegumu tika konstatēts, ka pastāv Iesnieguma likuma 7.panta 1.daļas 1.punktā minētie apstākļi - iesniegumā nav norādīts iesnieguma iesniedzējs, proti, minētā persona ir vērsusies ar iesniegumu, izmantojot Aslana ... gadā, identitāti, kas pēc kompetentās iestādes pieprasījuma ir pamatoti dzēsta no Vienotās migrācijas informācijas sistēmas iedzīvotāju reģistra apakšsistēmā ... gadā.

Ņemot vērā augstāk minēto Drošības policija atstāja šo iesniegumu bez izskatīšanas," teikts Pietiek rīcībā esošā Drošības policijas vēstulē, ar ko faktiski tiek norādīts - tā kā persona no Iedzīvotāju reģistra ir dzēsta, no šīs valsts drošības iestādes viedokļa tā neeksistē.

Tiesa, Iznaurova "izdzēšana" un līdz ar to tai sekojošā "neeksistēšana" nav traucējusi Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 1. nodaļai šā gada septembrī atzīt Iznaurovu par aizdomās turēto saistībā ar to, ka viņš kopš "izdzēšanas" un līdz šā gada aprīlim Latvijā ir uzturējies "bez pienācīgā personas apliecinoša dokumenta" un līdz ar to vainojams "identitātes slēpšanā".

"Neeksistējošais" - no Drošības policijas redzes viedokļa - Iznaurovs atzīts par aizdomās pēc Krimināllikuma 281. panta 1. daļas - "par savas personas identitātes slēpšanu, uzturoties Latvijas Republikā bez pienācīga personību apliecinoša dokumenta vai izmantojot svešu vai viltotu personību apliecinošu dokumentu".

Īpatni un zīmīgi ir tas, ka Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 1. nodaļai ikdienā nav nekāda sakara ar šādiem "trešās šķiras" noziegumiem, - šī ir tā sauktā "slepkavību nodaļa", kuras kompetencē  ir izmeklēt slepkavības, smagus miesas bojājumus, draudus izdarīt slepkavību, kā arī citus noziegumus, kas saistīti ar šiem noziegumiem.

"VP RRP Kriminālpolicijas pārvaldes 1.birojs izmeklē noziegumus, kas vērsti pret personu veselību, tostarp šis birojs izmeklē slepkavības, noziegumus, kas saistīti ar narkotisko vielu apriti, noziegumus, kas vērsti pret nepilngadīgo dzimumneaizskaramību, kā arī veic personu meklēšanu un izmeklē citus ar iepriekš minētajiem noziegumiem saistītus noziegumus," skaidro Valsts policijas pārstāvis.

Pietiek pagaidām nav izdevies no Iekšlietu ministrijas vadības saņemt oficiālu skaidrojumu - kādu iemeslu dēļ tieši "slepkavību nodaļā" ir sākts kriminālprocess pēc šāda "trešās šķiras" panta. Tikmēr neoficiāli zināms, ka tieši šī nodaļa ir tā, kas vajadzības gadījumā izpilda Drošības policijas mazāk oficiālos lūgumus.

Pagaidām Pietiek rīcībā nav oficiālu dokumentu par to, kā 1. nodaļai šoreiz ir veicies ar Drošības policijas lūgumu, kas, cik zināms, ir bijis - ar jebkādiem līdzekļiem dabūt Iznaurovu aiz restēm, lai tad viņu paklusām varētu izdot Krievijai. Pēc neoficiālām ziņām, pateicoties tiesu "neizprotošajai" attieksmei pret "kompetentās iestādes lūgumiem", tas pagaidām nav izdevies.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0